AutoMans organisms ārprātīgi laiku jūt,
Es strādāju bez steigas, tā tam vajag būt.
Tik īss un garš ir pseidonīms,
Kas zin, cik tālu jāiet mums.
Tu nedrīksti būt gadījums,
Šis laiks mums sapņos
Vēl nav noteikums.
BaltaTu sauc līdz',
Šai baltā istabā.
Man viegli iet –
Visapkārt šeit ir balts.
Mans Dievs, dod dienu man baltu
Vēlreiz, lai varu es celties Tev.
LietusAr krītu
Es zīmēju teikumus uz ielas
Stāstot zemei visu, kas man sāp
Bet lietus nepārstāj un nepārstāj līt...
Pret zemi ūdens lāses met
Krīta teikumi plūst straumēm projām
Palieku karstos ūdens tvaikos viens
VelreizVēlreiz tavas rokas sasildīt vēlos,
Vēlreiz tavai pierei pieskarties vēlos,
Negribu tevi pazaudēt vēlreiz,
Kamēr rīts nav atmodies tev sejā.
Acis ciet, tomēr jūtu elpojam tevi,
Sapnī klusi kaut ko domājam sevī,
Varbūt rīt acīm ciet tu celsies ātri,